Ideja par mērķiem ir dziļi iesakņojusies mūsu kultūrā - tos uzstāda valstis, organizācijas, uzņēmumi un indivīdi. Bet vai tas strādā? Vai tiešām mērķu uzstādīšana ir veiksmes un rezultātu pamatā?
Iespējams, esat dzirdējuši par pētījumu, kas veikts Jeilas Biznesa skolas 1953. gada izlaiduma klasē. Absolventiem tika lūgts uzstādīt mērķus savai dzīve.
Divdesmit gadus vēlāk šie absolventi tika aptaujāti un izpētīta viņu karjera, un izrādīijās, ka tikai tikai 3% studentu pierakstīja savus mērķus. Taču šiem 3% kopējā neto vērtība (bagātība) bija lielāka, nekā visiem pārējiem 97% kopā ņemot. Šis pētījums minēts tūkstošiem rakstos un publikācijās, uz to atsaukušies pat tādi cilvēki, kā Tonijs Robinss, citi citē šo pētījumu savās grāmatās un semināros.
Taču tā nav patiesība. Šāds pētījums nepastāv. Tā ir urbānā leģenda, kas astoņdesmitajos tika publicētā kādā biznesa žurnālā, pēc tam pārlpublicēta neskaitāmas reizes citos izdevumos. Pat Jeilas Biznesa skolas mājslapā bija paziņojums, ka šāds pētījums pie viņiem netika veikts, tas ir mīts.
Šajā podkāsta epizodē mēs mēģināsim saprast, ir vai nav vērts uzstādīt mērķus, un vai tie palīdz vai nepalīz dzīvē.
Jaunākās podkāstu epizodes pieejamas šeit.
Kāpēc nevajag uzstādīt mērķus